Eiropas Komisija plāno ieviest piecus jaunus maksājumus. Lai gan Eiropas Savienības līgumos skaidri noteikts, ka nodokļu politika ir katras dalībvalsts kompetencē
Komisija cenšas pārliecināt valstis piekrist kopīgu maksājumu ieviešanai un atsevišķu jau esošo palielināšanai. Tomēr Brisele apgalvo, ka tie neesot nodokļi, bet gan “pašu resursi”.
Kad tika prezentēts jaunais ES budžeta projekts, Vācija pauda kritiku, norādot, ka tas esot pārmērīgi liels. Ja sākotnēji pašreizējais budžets bija viena triljona eiro apmērā, pēc pandēmijas tas tika palielināts līdz 1,8 triljoniem, tad nākamajam periodam (2028.–2034. gadam) tiek rosināts jau divu triljonu eiro apjoms.
Igaunijā esošās Eiropas Komisijas pārstāvniecības vadītāja Ave Šanka-Lukasa skaidro, ka šāds kāpums saistīts ar Eiropas nopietnajām problēmām, vispārējo nedrošību, konkurētspējas samazināšanos un faktu, ka ekonomika būtiski nav augusi kopš iepriekšējās finanšu krīzes.
Viņasprāt, pašlaik nepieciešamas ievērojamas investīcijas, taču brīvo līdzekļu tam kļūst aizvien mazāk. Starp galvenajiem iemesliem tiek minēts pārāk liels regulējums, nepilnības nodokļu sistēmā un neefektīva vienotā tirgus darbība.
Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena uzsvēra, ka disfunkcionāls iekšējais tirgus nozīmē milzīgu normu un birokrātisko prasību slogu. Rezultātā preču aprite tiek aplikta it kā ar 45% muitas nodokli, bet pakalpojumiem šis skaitlis pārsniedz pat 110%. Salīdzinot ar to, Trampa laikā ieviestās muitas nodevas šķiet niecīgas, vēsta “Postimees.ee”.
Kur atrast līdzekļus
Divu triljonu eiro budžetam nepieciešamie resursi Komisijas rīcībā pašlaik nav pieejami, tāpēc tie būs jāiegūst no dalībvalstīm. Kā norāda Šanka-Lukasa, galvenais ES ieņēmumu avots ir dalībvalstu iemaksas, papildus ienākumi nāk no muitas nodokļiem, daļas no PVN, kā arī no plastmasas nodokļa.
Šobrīd dalībvalstu iemaksas ir 1,13% no bruto nacionālā ienākuma (GNI), taču tas sedz vien aptuveni 60% vajadzību. Eiropas Komisija piedāvā šo rādītāju celt līdz 1,26%, no kuriem 0,11% paredzēti atkopšanās fonda aizdevumu atmaksai. Tomēr iespējas palielināt šo daļu ir ierobežotas, jo nacionālie budžeti jau ir saspringti.
Un pārējais? Lai gan ES un Komisijai nav pilnvaru tieši ieviest nodokļus, tām ir atļauts iekasēt “pašu resursus” – instrumentus, kas funkcionē līdzīgi nodokļiem, bet formāli par tādiem netiek uzskatīti. Šobrīd Komisija rosina sešus jaunus maksājumus:
1.Maksājums no lielajiem uzņēmumiem
Tiks piemērots no apgrozījuma (mazie uzņēmumi netiks skarti). Uzņēmumiem ar apgrozījumu no 100 līdz 250 miljoniem eiro būs jāmaksā 100 000 eiro gadā ES budžetā.
Nākamais līmenis – 250 000 eiro, bet maksimālais – 750 000 eiro uzņēmumiem ar apgrozījumu virs 750 miljoniem. Iemaksas notiks uzņēmuma, nevis grupas līmenī. Paredzamie ieņēmumi – 6,8 miljardi eiro gadā.
2.Daļa no tabakas akcīzes
Dalībvalstīm būs jāpārskaita 15% no minimālā akcīzes nodokļa ienākumiem par pārdoto tabaku. Paredzamie ieņēmumi – 11,2 miljardi eiro.
Lasi vēl: Merlina Kerro atklāj vienu kļūdu, kuru pieļauj cilvēki, kuras dēļ spēcīgi ietekmējas liktenis
3.Maksājums par elektroniskajiem atkritumiem
Nepārstrādātiem e-atkritumiem noteikts 2 eiro maksājums par kilogramu. Paredzamie ieņēmumi – 15 miljardi eiro.
4.CBAM – oglekļa robežmehānisms
No nākamā gada apmēram 90% importa tiks aplikts ar šo nodevu. 75% no iekasētajiem līdzekļiem valstīm būs jāpārskaita Briselei. Tas attieksies uz precēm ar augstu oglekļa intensitāti, piemēram, tēraudu. Paredzamie ieņēmumi – 1,4 miljardi eiro.
Lasi vēl: Maģiskā aizspogulija jeb kādēļ ejot ciemos nedrīkst skatīties svešā spogulī
5.ETS1 – emisiju tirdzniecības sistēma
30% no šīs sistēmas ieņēmumiem tiks novirzīti kopīgajam budžetam. Paredzamie ieņēmumi – 9,6 miljardi eiro. Plastmasas nodokļa paaugstināšana (no 2028. gada) Likme pieaugs no 0,80 līdz 1 eiro par kilogramu, “pielāgojot inflācijai”.
Kā norāda Šanka-Lukasa, Komisija nevienu no šiem maksājumiem nevar pieņemt vienpusēji – nepieciešama visu dalībvalstu vienprātība. Dažām valstīm šāda pieeja varētu šķist pieņemamāka nekā iemaksu palielināšana, īpaši tām, kurās labi attīstīta plastmasas vai e-atkritumu pārstrāde.
Tiek apsvērti arī citi mehānismi, kas vēl nav iekļauti budžetā. Piemēram, ETS2 – oglekļa kvotas degvielai transportā un daļai siltumapgādes, kas paaugstinātu šo resursu cenu. Lai gan sākotnēji tā ieviešana bija paredzēta jau 2024. gadā, daudzas valstis to uzskatīja par pārāk lielu nastu sabiedrībai, tāpēc tiek spriests par atlikšanu. Tomēr vairākas valstis šo redz kā nākotnes ieņēmumu avotu.
